Vai atkārtota mežošana varētu patiesi atdzesēt planētu un kur ir jāstādī koki?
Koku plašsaimnieciska stādīšana bieži tiek piedāvāta kā nozīmīgs risinājums cīņai pret klimata sasilšanu. Tomēr tās īstais ietekmes apmērs uz temperatūrām joprojām ir nepilnīgi izprasts un stipri atkarīgs no izvēlētās vietas. Nesen veiktā analīze parāda, ka atkārtota mežošana var patiešām atdzesēt Zemi, bet rezultāti ir ļoti atšķirīgi atkarībā no reģiona un izvēlētās stratēģijas.
Meži ietekmē klimatu divos veidos. Vienkārši, tie uzņem oglekļa dioksīdu, samazināt tā uzkrāšanos atmosfērā un atdzesējot planētu. Otrkārt, tie maina vietējo vidi, mainot saules gaismas atstarojumu, ūdens iztvaikošanu un virsmas raupjumu. Tropu reģionos koki veicina ūdens iztvaikošanu un veido mākoņus, kas atstarojot saules gaismu, samazina temperatūras. Savukārt aukstākos reģionos, piemēram, Sibīrijā vai Kanādā, tumšie meži uzņem vairāk siltuma nekā sniegota virsma vai pļavas, kas var vietēji uzsildīt atmosfēru.
Trīs atkārtotas mežošanas scenāriji tika salīdzināti, izmantojot modernus klimata modelus. Pirmais scenārijs paredz masīvu atkārtotu mežošanu gandrīz 900 miljonu hektāru platībā, galvenokārt mērenajā un boreālajā joslā. Otrais koncentrējas uz tropu reģioniem, bet trešais, vājāks, aptver apmēram 440 miljonus hektāru. Rezultāti rāda, ka visi šie scenāriji veicina globālu atdzesēšanos, bet ar ievērojamām atšķirībām. Tropu scenārijs, lai gan ir mazāks, piedāvā gandrīz tikpat efektīvu atdzesēšanu kā ambiciozākais, jo tas izvairās no siltuma ietekmes, kas novērota augstākos platuma grādos.
Vietējā līmenī atkārtota mežošana noteikti atdzesē tropus, palielinājot mitrumu un mākoņu segumu. Amazones reģionā, Centrālāfrikā un Dienvidaustrumāzijā temperatūras krītas dēļ ēnas un palielinātas iztvaikošanas. Savukārt boreālajos reģionos sniega un zāļu aizvietošana ar mežiem padarītu zemi tumšāku un iekļūtu vairāk siltuma, atceldams daļu no oglekļa uzņemšanas priekšrocībām.
Cits svarīgs parādījums ir mežu attālā ietekme. Piemēram, atkārtota mežošana Eiropā vai Ziemeļamerikā var mainīt gaisa un okeāna strāvas, ietekmējot temperatūras attālos reģionos. Tādējādi nepareizi izvēlētie projekti var pat pastiprināt sasilšanu citur, īpaši pastiprinājot karstuma viļņus vai traucējot lietus režīmus.
Pētījums uzsver, ka jauno mežu atrašanās vieta ir tikpat svarīga kā to platība. Mērķtiecīga atkārtota mežošana tropu un subtropu reģionos maksimizē klimata priekšrocības, savukārt koku stādīšana polārajos vai mērenajos reģionos var reizēm radīt pretēju efektu. Klimata politika jāņem vērā šīs sarežģītās dinamikas, lai optimizētu atkārtotas mežošanas projekta ietekmi.
Beidzot, pat labākajā gadījumā atkārtota mežošana var samazināt globālo temperatūru tikai par dažām desmitajām grāda daļām līdz 2100. gadam. Tas joprojām ir nepietiekami, lai sasniegtu Parīzes vienošanās mērķus bez drastiskas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas. Meži spēlē nozīmīgu lomu, bet tie nevar aizstāt ambiciozu enerģētikas pāreju.
Crédits et attributions
Source principale
DOI : https://doi.org/10.1038/s43247-026-03331-3
Titre : Reforestation scenarios shape global and regional temperature outcomes
Revue : Communications Earth & Environment
Éditeur : Springer Science and Business Media LLC
Auteurs : Nora L. S. Fahrenbach; Steven J. De Hertog; Felix Jäger; Peter J. Lawrence; Robert C. Jnglin Wills